Šķiedrvielas dārzeņos, augļos un ogās

Šķiedrvielas (sauktas arī par balastvielām) ir dažādi pārtikas produktos esoši savienojumi, kas, atšķirībā no citām uzturvielām, netiek sašķelti un neuzsūcas cilvēka tievajā zarnā, bet nepārveidoti nokļūst resnajā zarnā.

Izšķir šķīstošās un nešķīstošās šķiedrvielas. Nešķīstošās šķiedrvielas veicina zarnu kustības, palēnina uzturvielu uzsūkšanos, rada ilgstošu sāta sajūtu un nodrošina regulāru vēdera izeju. Šķīstošās šķiedrvielas palīdz nomākt pūšanas procesus zarnās, piesaista un izvada no organisma toksiskas vielas (piemēram, smagos metālus) un pazemina holesterīna līmeni asinīs.

Katru dienu ar uzturu vajadzētu uzņemt 25–35 gramus šķiedrvielu. Šķiedrvielu daudzums dažādos svaigos dārzeņos, augļos un ogās:

Dārzeņi	Šķiedrvielu daudzums, g/100 g
Briseles kāposti	4,4
Brokoļi	3,5
Seleriju saknes	2,9
Burkāni	2,5
Ziedkāposti	2,2
Spināti	1,9
Augļi un ogas
Upenes	5,8
Jāņogas	5,0
Avenes	3,7
Zemenes	1,9
Plūmes	1,7
Āboli	1,6