Valrieksti ir garšīga uzkoda. Valriekstu kodoliem ir plašs pielietojums, un tos var izmantot konditorejas izstrādājumos, maizē un musli, kā arī salātos vai dārzeņu ēdienos.
Valrieksti čaumalās uzglabāsies vairākus mēnešus vēsā, sausā vietā. Mizotus valriekstus ledusskapī var uzglabāt līdz četrām nedēļām.
Cidonijas ir ļoti labas, jo tajās ir augsts vitamīnu un minerālvielu saturs. Galvenokārt tās nodrošina daudz C vitamīna un tām ir drenējoša iedarbība. Tie satur arī citas minerālvielas, piemēram, kāliju, kalciju un fosforu. Cidonijas var ēst kā ievārījumu vai kompotā.
Vietā ar 0 līdz 2 grādiem pēc Celsija negatavās cidonijas var uzglabāt līdz 3 mēnešiem. Jau nogatavojušās cidonijas var glabāt apmēram nedēļu. Neatdzesētas cidonijas uzglabāsies līdz trim dienām
Bumbieru mizā un zem tās ir daudz vitamīnu. Sēklotnes satur lielu daudzumu minerālvielu, stimulē vielmaiņu, ir drenējoša iedarbība un stiprina nervus.
Augļos, kas sastāv no aptuveni 82 procentiem ūdens, ir aptuveni 55 kcal uz 100 g, un tie ir vieglāk sagremojami nekā daudzi citi augļu veidi, piemēram, āboli.
Bumbierus parasti pārdod negatavus, jo tie ir jutīgi pret spiedienu. Tā kā augļi nogatavojas, bumbieri ir gatavi patēriņam pēc dažām uzglabāšanas dienām istabas temperatūrā.
Spināti satur vērtīgas sastāvdaļas, piemēram, dzelzi, folijskābi, C vitamīnu un daudzus antioksidantus. Neatkarīgi no spinātu veida vislabāk tos ēst svaigus.
Šāda veida dārzeņiem ir salīdzinoši īss glabāšanas laiks, jo spinātus ledusskapī var uzglabāt ne ilgāk kā divas dienas. Labākais veids, kā to izdarīt, ir ietīt spinātus mitrā drānā. Tas palēninās nokalšanas procesu. Turklāt lapu spinātiem vajadzētu būt pietiekami daudz vietas ledusskapī, jo savainotās lapas ātri sabojājas. Savukārt spinātus var sasaldēt līdz pat gadam.
Izšķir arī baltos sparģeļus, kas aug pazemē, un zaļos sparģeļus, kas aug virs zemes.
Runājot par sparģeļu glabāšanas laiku, izšķir mizotus sparģeļus un nemizotus sparģeļus. Nomizotus sparģeļus var uzglabāt ļoti īsu laiku, un tie jāsagatavo īsā laikā. Galvenais iemesls tam ir tas, ka sparģeļi ātri zaudē savu aromātu un tad pazūd to īpašā garša.
Pareizi uzglabājot ledusskapī, nemizoti sparģeļi uzglabāsies apmēram 3-4 dienas.
Sarkanos kāpostus regulāri izmanto latviešu virtuvē, jo tajos ir ļoti maz kaloriju un tie satur daudz vitamīnu un antioksidantu.
Sarkanie kāposti var tikt uzglabāti visilgāk, ja tie tiek turēti veseli. Sarkanos kāpostus no dārza var uzglabāt ledusskapī līdz trim nedēļām.
Ja dārzeņus, augļus un ogas pērkat veikalā, dariet to katru nedēļu, bet nelielos daudzumos, lai produkti vienmēr būtu svaigi.
Izvēlieties vietējas izcelsmes sezonālos dārzeņus, augļus un ogas, priekšroku dodot svaigiem vai saldētiem produktiem.
Mēs visi zinām, ka pārtika ietekmē to, kā mēs jūtamies un kā mēs izskatāmies, kā arī tas, ko mēs ēdam, ietekmē mūsu domāšanu. Uzturvielām bagāti pārtikas produkti, kas bagāti ar antioksidantiem, veselīgiem taukiem, vitamīniem un minerālvielām, palīdz mums atjaunot smadzeņu šūnas, vienlaikus novēršot tādas slimības kā depresija un demence.
"Fakts ir tāds, ka mūsu smadzenes pastāvīgi noveco, un, lai gan mēs nevaram apturēt šo novecošanās procesu, mēs varam to palēnināt, patērējot uzturvielas, kas saglabā tās jaunu."
Tagad ir īstais laiks, lai savā uzturā iekļautu vairāk no šiem desmit uztura pīlāriem.
Augļu un ogu atsvaidzinošo garšu rada organiskās skābes – citronskābe, ābolskābe, skābeņskābe. Savukārt, patīkamo garšu un smaržu piešķir ēteriskās eļļas. Šīs vielas rosina apetīti, veicina gremošanas sulu izdalīšanos un līdz ar to arī gremošanas sistēmas darbību. Dārzeņi, augļi un ogas satur arī dažādus fermentus, kas atvieglo ēdiena sagremošanu un fitoncīdus – vielas, kas spēj iznīcināt mikrobus.
Piens un piena produkti satur vērtīgas uzturvielas, īpaši olbaltumvielas un kalciju. Iekļaujiet pienu un piena produktus uzturā katru dienu!.
Kalcijs nodrošina kaulu un zobu attīstību, nodrošina to veselību dzīves laikā, kā arī piedalās asinsreces procesā. Kalcija daudzums pienā un piena produktos ar samazinātu tauku saturu būtiski neatšķiras no kalcija satura pārējos piena produktos.
Ieteicamais graudaugu un kartupeļu daudzums dienā ir 550 g vai 4 – 6 porcijas dienā.
Graudaugu produkti nodrošina organismu ar nepieciešamo enerģiju, olbaltumvielām, šķiedrvielām jeb balastvielām, minerālvielām (galvenokārt, kāliju, kalciju un magniju) un vitamīniem (folskābi, B6 vitamīnu).
